Tikko bija jāapskata, kad pēdējo reizi rakstīju - uuu! Sen! ;)
Par jauno praksi! Tātad, esmu Medical nodaļā, tāda kā terapija nodaļa. Par mums katru atkal ir atbildīga 1 māsiņa, tāpēc, lai tikai kaut kā dabūtu kopā brīvdienas,(katrai ir savādāks darba grafiks) jau izgudrojām pilnu galvu ar attaisnojumiem un atrunām, Bet! Pats pirmais, ko mūsu atbildīgās māsiņas - Sonia un Alexandra jautāja, bija - Jūs, meitenes, drošvien, ka gribēsies nākt kopā, vai ne?! WOW! Un tā arī ir. sastādījām grafiku 2 nedēļām, izskatās ļoti labi. Šonedēļ bijām tikai no 1dienas līdz 3dienai slimnīcā, jo viņiem 4dien kaut kāds streiks - super :) 3dien bija vakara maiņa. Kolosāli. Pavisam citādāk kā no rīta, daudz labāk strādājas. Pietam mūsu gadījumā ideāli, jo varam pabaudīt rīta saulīti :) Darba ir vairāk un ir drusku smagāk, jo pārsvarā visi pacienti ir guloši, bet slimnīca vismaz pietur pie realitātes :)
Par pārējo!
Sakarā ar iegūtajām brīvajām dienām, jāpasāk kaut kas lietderīgs.. Vakar bijām Koimbrā. Iepriekš runājām ar Poļu meitenēm, prasījām kā ir, vai viņām patika. Viss ko mums atbildēja - jauka pilsētiņa, šauras ieliņas, nu jā. Labi, ka aizbraucām! Pilsētiņa vienkārši pasakaina. Tā ir vecākā Portugāles Universitātes pilsēta. Un tā arī ir - viss tur ir par un ap universitāti uuun ir jau arī par ko. Pilsēta ar raksturu un to īpašo atmosfēru - mm! Tad nu pamazām... no rīta iebraucām pilsētā, protams, vajadzēja mazliet nomaldīties. Tā kā apskates vietas jau bijām sagatavojušas kā mājas darbu, atlika doties uz Informācijas centru, kur mums savilka pilnu karti ar krustiņiem, kur jādodas. Sākām ar Universitātes muzeju. Man jau likās - eh, muzejs kā muzejs, bet kas jādara, jādara. Tas bija Kaut kas! Vecā bibliotēka.. to sejas izteiksmi, kad 2 latvju meitenes ieraudzīja, noteikti vajadzēja nofilmēt. Vienīgais tur nevarēja fotogrāfēt iekšā, tāpēc būs jāatrod kaut kas iekš google, lai būtu kaut kāda nojausma par ko es te jūsmoju. Vēl tajā muzeja pakā bija iekļautas pāris vietas, kā cietums, katedrāles un zinātnes muzejs - ļoti interesanti. Tur vispār ļoti daudz vecas, pamatīgas un ļoti greznas baznīcas. Kad biju bibliotēkā, aiz lielās sajūsmas teicu Lienei - nu Koimbra, nezinu, kas vēl būtu jādara, lai mani pārsteigtu! Bet - diena bija tikai sākusies :)
Nogurušas no maldīšanās - mazmazītiņas ieliņas/taciņas, līkumainas un akmeņainas - gribējām iedzert kafiju vai vīniņu, drusku atpūtināt kājas. Iegājām pāris vietiņās, bet kaut kā ne pārāk.. Bet kaut kas vilka uz otru pusi.. ejot garām skatamies - it kā bāra lete, bet ārā nevienas izkārtnes, ieejam soli dziļāk, kur mūs laipni uzrunā - vai mēs pusdienās atnākušas?! Aiz samulsuma pat nezinājām - it kā, laikam... bet kaut kā jau sēdējām pie jauka, omulīga restorāna galdiņa. Sēžam, skatamies, tas smaidīgais vīrietis kārto ziedus vīna pudelē uun liek uz mūsu galdiņa, pasmaida un aiziet. sēžam, nekā nesaprotam, ne Menu, nekā.. blakus bija cilvēki, viņi kaut ko ēda - tas laikam labi.. bet ļoti omulīga sajūta, kā mājas. Tad pienāk, notupjās pie mūsu galdiņa un stāsta - šīs ir viņa mājas, mēs esam viņa ciemiņi. Viņam ļoti patīk gatavot un patīk, ka citiem garšo. Tad stāstīja par pusdienām, ko mums piedāvās, atteikt nebija iespējams un nenāca nemaz prātā. No sākuma uz šķīvja uzlika melones gabaliņu un apelsīnu - no viņa dārza. Un tad tādā kā biezā vīna glāzē ielēja dzeltenu ļooti smaržīgu tēju. prasījām, kas tā ir par tēju un atnesa mums uz škīvja sabērtas visas sastāvdaļas un pastāstīja. Sajūta tik laba, ka likās, ka kādus 100 gadus jau pazīstu to vīrieti. Atnesa mums zupu. Likās zupa kā jau dīvaina Portugāļu zupa, bet ne tuvu. Uz liela balta šķīvja krūzīte ar zupu(nosauca kādas padsmit sastāvdaļas, laikam lieki teikt, ka bija lieliska), viņa cepta maize ar auglīšiem un visādiem brīnumiem, kaut kas biezpienveidīgs un dīvaina brūna pļecka, kam šorīt braucis uz Okeānu pakaļ.. pēc zupas man likās, ka labāk vairs nav iespējams. Prasīja, ko vēlamies pamatēdienā, kad apstiprinājām, ka vēlamies zivis - Niiice un smaidīdams aizdevās prom. Kad mūsu priekšā nolika šķīvjus, sejas izteiksmes mainījās ik uz sekundi un cilvēki no apkārtējiem galdiņiem skatījās uz mums un jautri smēja.. par ēdiena izskatu labāk neko nekomentēšu, drošāk ir ielikt bildi. Bet garša.. Neiespējami! Kā var kaut kas aizdomīgi melns garšot TIK labi! Pusē man likās, ka vēders eksplodēs, bet tā kā nevarēja atrauties, cik garšīgi - beigās gandrīz šķīvi laizīju :)) Ieraugot mūsu tukšos šķīvjus un laimīgās sejas uzsauca mums - Beautifuuul un smaidīdams bija prom. Saldais bija maziņš un mīlīgs, tieši tā kā viņš paskaidroja - tikai kā punktiņš uz "i" - vēl mazdrusciņ laime garšas kārpiņām - tāds kā keksa gabaliņš, lieliska šokolāde un dārza magones.... Milzu svētlaimē pasēdējām un devāmies talāk.
Bijām pilsētas botāniskajā dārzā. Atkal jau - super skaisti! Palmas un visādi dīvaini koki, smaržojošas puķes - tik zaļi.. kamēr staigājām, sāka līt lietus, mazdrusciņ salijām, bet mūsu garstāvokļus tas nespēja samaitāt.
Pirms tam ievācot informāciju, uzzinājām, ka esot Koimbrā pilnīgi noteikti ir jāaiziet paklausīties Fado - nacionālā mūzika, ko izpilda studenti.. un tā kā tā ir studentu pilsēta - tieši tur var dzirdēt vislabāko Fado. Zinājām jau, kur iesim, bet tur izrādijas ciet, neko darīt - nākošreiz! :) Tad mums piedāvāja iet uz tādu kā koncertu. padārgi jau bija, bet ja reiz esam atbraukušas - nevar laist garām. Mūzika un atmosfēra lieliska. Tikai, protams, bijām mēs 2 jaunas meitenes un pensionāru bariņš :) koncertiņš ilga apmēram 1h toties tā, ka acis nevarēja atraut.. skudriņas skrēja. Cienāja ar garšīgu portvīnu.Tā kā bija jāpaspēj uz autobusu, lai dotos atpakaļ uz Viseu(kaut gan tik ļoti gribējās palikt.. ) mums laipni izsauca taksi un laikam jau, ka teica, ka mēs ļoti steidzamies - bija mums šoferītis Šumahers :D Tieši paspējām nopirkt biļetes un autobusā iekšā...
Universitātes lielais laukums un bibliotēka, kuru ieraugot atkarās žoklis.
Zinātnes muzejs un puķes, kas izskatījās pēc vīnogu ķekariem. žēl, ka nevar pievienot arī smaržu ;)
Botāniskais dārzs un divas tūristes! :)) Un lūk arī omulīgā Fado vietiņa.
Uz šīs nots arī vairāk neko negribas rakstīt, tikai jāsmaida, par lielisku dienu un pilsētu ar Sirdi :))
Bučas mīļie mājinieki! :) Un īpašus sveicienus sūtu saviem "karstākajiem faniem" Birutai un Jānim! :))*
Piededzis plovs, tāds jāmet laukā! :D
AtbildētDzēstEs gan teiktu, ka kāds pievēmis manu šķīvīti :)
AtbildētDzēst