piektdiena, 2012. gada 30. marts

30.03

Ir jauks 5dienas rīts. Laikam visam pa vidu būšu saķērusi kādu mazu vīrusiņu, jo drusku kakls sāp un iesna, bet Liene par mani rūpējas, nupat uzradās tējas krūze uz galdiņa :)
Šī bija interesanta nedēļa. Ar vien vairāk saprotu, kāda ir šejienes ikdiena. It īpaši slimnīcā. Nav tālu līdz sajūtai - tāds būs mans darbs. Bet ne.. jādodas būs atpakaļ uz Gaiļezera bardaku. Pirmdien Māsiņa iedeva man pašai savu pacientu, kuru jāaprūpē, lai būtu lielāka atbildības sajūta un tieši tā arī ir. Ļauj ļoti daudz ko darīt patstāvīgi, neskatās uz rokām - būšu iemācījusies 2x vairāk kā pa visām praksēm Latvijā kopā. Pirmdien no rīta ar Lieni pirmo reizi darījām visu pašas. Māsiņa aizgāja citur, teica, lai saucam, ja vajadzēs palīdzību.. tik daudz čē-pē :D Bijām pārsmējušās! (piemēram, attapos urīna peļķē un bikšu gali bija jau slapji.. :D Bija ko smieties visu atlikušo dienu.) Bet nākošajā dienā jau kā lielās. un jāatzīst - māsiņai taisnība. Ja katra ir atbildīga par kādu - pavisam citādāk strādājās.
Vienīgais, ko mēs joprojām nesaprotam (vakar runājām ar Kaisu, meitene no Somijas - viņai tāda pati problēma) - pēc pusdienām sanāk kādas 2-3 h sēdēt un gaidīt plkst 16:00, lai varētu doties mājās. Kāpēc?! Runa jau nav par pulksteni, bet par to vai kaut ko iemācāmies vai nē.. vnk sēžot un knābājot sanāk kriiiteni pabojāt katru iespaidiem bagāto dienu. Bet ne! Atļāva mums paņemt kompīšus vai grāmatu, lai būtu, ko darīt un tad atpūtas telpā varam sēdēt...
Tātad 1dien, 2dien, 3dien strādājām no rīta, daudz darba, bet interesantas dienas. Tad sekoja mana pirmā nakts maiņa. Drusku sajaucāmies ar datumiem, kā rezultātā pajuka plāni, bet nekā darīt. 3dien pēc darba atnācām mājās, paēdām, drusku pagulējām un devāmies atpakaļ uz slimnīcu. Interesanti. Drusciņ dabūju pagulēt arī pa nakti. 8:00 norīta devāmies mājās, un atkal - paēdām, drusku pagulējām, jo negribas jau nogulēt visu saulaino dienu... es negribu domāt, ko mans organisms par to visu domā. Jo pagulēt var tikai drusku kaut kādos neloģiskos laikos. Nekas, vēl mēnesis! :)
Vakar bijām pie Filipa vakariņās. mmm! Kartupeļi!!!! :)) Būtu vēl viņam biezpiens, vispār pilna laime ;) Un tad sekoja pilnīgi nekāda ballīte.. grr. 
Mūs aicināja jaukā kompānijā doties uz Lisabonu šinīs dienās, bet ne.. grafiks mums ir tāds, ka par ceļošanas plāniem var aizmirst - 6dien no rīta jāstrādā. 
1dien dzimšanas diena. Interesanti kā nu būs esot tik tālu prom no mājām. Man gan jāstrādā 1dien, bet cerams, ka uz tā rēķina varēšu izspiest, ka palaiž drusku ātrāk mājās ;) ..gribas Briedīšu medus kūku ar svecītēm..
Vēlāk ielikšu arī kādu bildiņu ;)

svētdiena, 2012. gada 25. marts

25. marts..

.. cerams, ka perfekta diena rakstīšanai :) Laikam neesmu Viseu vēl piedzīvojusi TIK saulainu un siltu dienu. Uzģērbu svārciņus, krekliņu, saulenes un devāmies staigāties. ..Lieki teikt, ka laikam neviens skats nepaslīdēja mums garām :D Viņi te noģērbušies un gandrīz kažokos staigā, bet ārā - perfekta jūlija diena :) Bija plānā doties uz Okeānu šodien, bet kaut kā pajuka viss.. bet varbūt pat labi.
Tikko bija jāapskata, kad pēdējo reizi rakstīju - uuu! Sen! ;) 
Par jauno praksi! Tātad, esmu Medical nodaļā, tāda kā terapija nodaļa. Par mums katru atkal ir atbildīga 1 māsiņa, tāpēc, lai tikai kaut kā dabūtu kopā brīvdienas,(katrai ir savādāks darba grafiks) jau izgudrojām pilnu galvu ar attaisnojumiem un atrunām, Bet! Pats pirmais, ko mūsu atbildīgās māsiņas - Sonia un Alexandra jautāja, bija - Jūs, meitenes, drošvien, ka gribēsies nākt kopā, vai ne?! WOW! Un tā arī ir. sastādījām grafiku 2 nedēļām, izskatās ļoti labi. Šonedēļ  bijām tikai no 1dienas līdz 3dienai slimnīcā, jo viņiem 4dien kaut kāds streiks - super :) 3dien bija vakara maiņa. Kolosāli. Pavisam citādāk kā no rīta, daudz labāk strādājas. Pietam mūsu gadījumā ideāli, jo varam pabaudīt rīta saulīti :)  Darba ir vairāk un ir drusku smagāk, jo pārsvarā visi pacienti ir guloši, bet slimnīca vismaz pietur pie realitātes :)
Par pārējo!
 Sakarā ar iegūtajām brīvajām dienām, jāpasāk kaut kas lietderīgs.. Vakar bijām Koimbrā. Iepriekš runājām ar Poļu meitenēm, prasījām kā ir, vai viņām patika. Viss ko mums atbildēja - jauka pilsētiņa, šauras ieliņas, nu jā. Labi, ka aizbraucām! Pilsētiņa vienkārši pasakaina. Tā ir vecākā Portugāles Universitātes pilsēta. Un tā arī ir - viss tur ir par un ap universitāti uuun ir jau arī par ko. Pilsēta ar raksturu un to īpašo atmosfēru - mm! Tad nu pamazām... no rīta iebraucām pilsētā, protams, vajadzēja mazliet nomaldīties. Tā kā apskates vietas jau bijām sagatavojušas kā mājas darbu, atlika doties uz Informācijas centru, kur mums savilka pilnu karti ar krustiņiem, kur jādodas. Sākām ar Universitātes muzeju. Man jau likās - eh, muzejs kā muzejs, bet kas jādara, jādara. Tas bija Kaut kas! Vecā bibliotēka.. to sejas izteiksmi, kad 2 latvju meitenes ieraudzīja, noteikti vajadzēja nofilmēt. Vienīgais tur nevarēja fotogrāfēt iekšā, tāpēc būs jāatrod kaut kas iekš google, lai būtu kaut kāda nojausma par ko es te jūsmoju. Vēl tajā muzeja pakā bija iekļautas pāris vietas, kā cietums, katedrāles un zinātnes muzejs - ļoti interesanti. Tur vispār ļoti daudz vecas, pamatīgas un ļoti greznas baznīcas. Kad biju bibliotēkā, aiz lielās sajūsmas teicu Lienei - nu Koimbra, nezinu, kas vēl būtu jādara, lai mani pārsteigtu! Bet - diena bija tikai sākusies :)
Nogurušas no maldīšanās - mazmazītiņas ieliņas/taciņas, līkumainas un akmeņainas - gribējām iedzert kafiju vai vīniņu, drusku atpūtināt kājas. Iegājām pāris vietiņās, bet kaut kā ne pārāk.. Bet kaut kas vilka uz otru pusi.. ejot garām skatamies - it kā bāra lete, bet ārā nevienas izkārtnes, ieejam soli dziļāk, kur mūs laipni uzrunā - vai mēs pusdienās atnākušas?! Aiz samulsuma pat nezinājām - it kā, laikam... bet kaut kā jau sēdējām pie jauka, omulīga restorāna galdiņa. Sēžam, skatamies, tas smaidīgais vīrietis kārto ziedus vīna pudelē uun liek uz mūsu galdiņa, pasmaida un aiziet. sēžam, nekā nesaprotam, ne Menu, nekā.. blakus bija cilvēki, viņi kaut ko ēda - tas laikam labi.. bet ļoti omulīga sajūta, kā mājas. Tad pienāk, notupjās pie mūsu galdiņa un stāsta - šīs ir viņa mājas, mēs esam viņa ciemiņi. Viņam ļoti patīk gatavot un patīk, ka citiem garšo. Tad stāstīja par pusdienām, ko mums piedāvās, atteikt nebija iespējams un nenāca nemaz prātā. No sākuma uz šķīvja uzlika melones gabaliņu un apelsīnu - no viņa dārza. Un tad tādā kā biezā vīna glāzē ielēja dzeltenu ļooti smaržīgu tēju. prasījām, kas tā ir par tēju un atnesa mums uz škīvja sabērtas visas sastāvdaļas un pastāstīja. Sajūta tik laba, ka likās, ka kādus 100 gadus jau pazīstu to vīrieti. Atnesa mums zupu. Likās zupa kā jau dīvaina Portugāļu zupa, bet ne tuvu. Uz liela balta šķīvja krūzīte ar zupu(nosauca kādas padsmit sastāvdaļas, laikam lieki teikt, ka bija lieliska), viņa cepta maize ar auglīšiem un visādiem brīnumiem, kaut kas biezpienveidīgs un dīvaina brūna pļecka, kam šorīt braucis uz Okeānu pakaļ.. pēc zupas man likās, ka labāk vairs nav iespējams. Prasīja, ko vēlamies pamatēdienā, kad apstiprinājām, ka vēlamies zivis - Niiice un smaidīdams aizdevās prom. Kad mūsu priekšā nolika šķīvjus, sejas izteiksmes mainījās ik uz sekundi un cilvēki no apkārtējiem galdiņiem skatījās uz mums un jautri smēja.. par ēdiena izskatu labāk neko nekomentēšu, drošāk ir ielikt bildi. Bet garša.. Neiespējami! Kā var kaut kas aizdomīgi melns garšot TIK labi! Pusē man likās, ka vēders eksplodēs, bet tā kā nevarēja atrauties, cik garšīgi - beigās gandrīz šķīvi laizīju :)) Ieraugot mūsu tukšos šķīvjus un laimīgās sejas uzsauca mums - Beautifuuul un smaidīdams bija prom. Saldais bija maziņš un mīlīgs, tieši tā kā viņš paskaidroja - tikai kā punktiņš uz "i" - vēl mazdrusciņ laime garšas kārpiņām - tāds kā keksa gabaliņš, lieliska šokolāde un dārza magones.... Milzu svētlaimē pasēdējām un devāmies talāk.
Bijām pilsētas botāniskajā dārzā. Atkal jau - super skaisti! Palmas un visādi dīvaini koki, smaržojošas puķes - tik zaļi.. kamēr staigājām, sāka līt lietus, mazdrusciņ salijām, bet mūsu garstāvokļus tas nespēja samaitāt. 
Pirms tam ievācot informāciju, uzzinājām, ka esot Koimbrā pilnīgi noteikti ir jāaiziet paklausīties Fado - nacionālā mūzika, ko izpilda studenti.. un tā kā tā ir studentu pilsēta - tieši tur var dzirdēt vislabāko Fado. Zinājām jau, kur iesim, bet tur izrādijas ciet, neko darīt - nākošreiz! :) Tad mums piedāvāja iet uz tādu kā koncertu. padārgi jau bija, bet ja reiz esam atbraukušas - nevar laist garām. Mūzika un atmosfēra lieliska. Tikai, protams, bijām mēs 2 jaunas meitenes un pensionāru bariņš :) koncertiņš ilga apmēram 1h toties tā, ka acis nevarēja atraut.. skudriņas skrēja. Cienāja ar garšīgu portvīnu.Tā kā bija jāpaspēj uz autobusu, lai dotos atpakaļ uz Viseu(kaut gan tik ļoti gribējās palikt.. ) mums laipni izsauca taksi un laikam jau, ka teica, ka mēs ļoti steidzamies - bija mums šoferītis Šumahers :D Tieši paspējām nopirkt biļetes un autobusā iekšā... 


Universitātes lielais laukums  un bibliotēka, kuru ieraugot atkarās žoklis.
Dīvaina tā pilsētiņa, bet šarmanta bez gala :)










Zinātnes muzejs un puķes, kas izskatījās pēc vīnogu ķekariem. žēl, ka nevar pievienot arī smaržu ;) 


Brīnumainās pusdienas. Pārsteigumu nav iespējams noslēpt :)))











 Botāniskais dārzs un divas tūristes! :))      Un lūk arī omulīgā Fado vietiņa.



Uz šīs nots arī vairāk neko negribas rakstīt, tikai jāsmaida, par lielisku dienu un pilsētu ar Sirdi :))
 
Bučas mīļie mājinieki! :) Un īpašus sveicienus sūtu saviem "karstākajiem faniem"  Birutai un Jānim! :))*

svētdiena, 2012. gada 18. marts

Man neiet labi... iet Lieliski!!!! :))

Sākšu ar aizvadīto darba nedēļu! Neticami, bet 6 nedēļas jau ir galā. Atceros kā 2. nedēļā ar Lieni skaitījām - nākošnedēļ būs jau puse šinī nodaļā. nu jā.. 4dien izgājām gandrīz ar asariņu (5dienu iedeva brīvu - urāā). Tad nu pamazām! Gandrīz visu nedēļu biju ar Bēgošo, bet bija ļoti labi! Viņa vislaik runāja portugāliski, es atbildēju angliski vai latviski.. šķiet, ka tomēr sapratāmies diezgan labi :) Deva man visādus darbiņus darīt! Katru dienu 1x dienā ar Lieni ejam visai nodaļai mērīt temperatūras, a/s utt divatā. Ja esam labā omā - kolosāli! Viena tante pēc otras nebeidz teikt jaukus vārdus un komplimentus (to gan es protu saklausīt portugāļu valodā)- Tik jauki! :) Un tad pienāca 4diena! 11:00 atnāca skolotājas un notika mūsu vērtēšana. Drusku bailes bija, jo viņiem tādas īpašas tās vērtēšanas lapas(to laikam jau pieminēju), kurās uzskaitīts gandrīz viss. Tā nu "maziņā"(ļoti īsiņa - māsiņa Lizeta) bija prasījusi viedokli par mums visiem, kas ar mums bija strādājuši. Vērtēšanā viņa to visu skaidroja skolotājām un neticēju savām ausīm - mēs esam atstājušas lielisku iespaidu(labi, ka to drūmo sākumu par mironi, acīmredzot, ir piemirsuši :D ). Tā nu mums un skolotājām teica visu kā, It kā bija - labi protam veikt manipulācijas, pārzinām farmakoloģiju(nesaprotu kā kaut kas tik aplams varēja rasties :D ), vienmēr esam formā, smaidīgas, rūpējas par drošību - cimdi, cimdi, cimdi(jā, tas visus drusku šokēja.. :) ) un vienmēr punktuālas un laikā! Un noteikti, ka teica vēl kaut ko labu, tikai neatceros. Vienīgā mūsu problēma - ka nevaram sazināties ar pacientiem. It kā jau loģiski, ja mēs tur sēžam, tad par mums saka labu, bet no otras puses - tā ir vienīgā informācija par mums, ko saņēma skolotājas, tāpēc- gribētos ticēt, ka tā arī ir! Lieki laikam teikt, ka bijām SAJŪSMĀ pēc tik labiem vārdiem :)) Pietam iedeva 5dienu brīvu! Un kad gājām prom māsiņas UN šefs(kurš nu jau vairākas reizes tajā nedēļā mūs uzrunāja) teica, lai mēs noteikti nākam ciemos un tā :)
Rīt dosimies uz Terapijas nodaļu, jauna prakse, jauni piedzīvojumi, jauns darba grafiks. Cerams, ka nenākšu ar asarainām acīm mājās ;)

Un turpināšu ar pārējo! :) Noteikti jāuzliek paklausīties dziesmiņa, lai nojaustu manu atmosfēru http://www.youtube.com/watch?v=_rY6Ds1k8Mg
1dien bija Kashas (Poļu meitene) dzimšanas dienas pārsteiguma ballīte! Tik jauki, viņa sirsnīgi noraudājās aiz sajūsmas. Tā kā nākošajā rītā bija jābūt uz strīpas, mēs, atbildīgās, devāmies mājās laicīgi :) (pati lepojos ar sevi).
4dien bija Lukasa dzimšanas diena(Poļu puisis. Jā, šeit ir pilns ar poļiem) un kā tad bez pārsteiguma ballītes :D Jauks vakars. Turklāt tikko atradu bildi - iepazināmies ar jaukām lietuviešu meitenēm. (ups, vienīgi iesvīdusi paduse priekšplānā) šonedēļ mūs uzaicināja vakariņās, tikai vēl nezinām, kad īsti.. vakars izvērtās ļoti foršs :)
Kas tālāk... laikam laiks jaunai dziesmai. http://www.youtube.com/watch?v=G1aHsYIBjI0

5dien pa dienu pucējāmies, jo bijām ielūgtas uz Glamour vakariņām pilsētiņā Covilhã. Super skaista daba! Tā  esot augstākā pilsēta Portugālē, tiešām skaisti! Ļoti interesants vakars! Bijām domājušas, ka tas ir kaut kas tuvāks Erasmus štellei, bet izrādās tas bija vietējās universitātes salidojums. Tā nu izbaudīju sirsnīgu "vietējo" balli :) Vakariņas bija pa glauno - ar entajām dakšiņām, lustru zāles vidū un tā, bet cilvēki - tik nepiespiesti! nemitīgi skaļi kaut ko komentēja, viens tosts pēc otra- jaaauks vakars. Vienīgi neparasti portugāļu garā - sākās 22:00 un deserts laikam bija kādos 1:00 :) Pēc tam devāmies uz klubiņu "nomest" apēsto kūku :) Nākošajā rītā atverot žalūzijas - woow! Kur mēs esam?! 
Tā nu  kamēr visi vēl gulēja, devāmies ar Lieni apskatīt pilsētu. Izstaigājāmies tā, ka pēc tam kājas sāpēja(ļoti kalnains tur), paēdām pusdienas pilnīgi autentiskā vietiņā(tikpat kā mājas virtuvē sēdēt).
Tā nu staigājām pa pilsētiņu kā Japāņu tūristes, neizlaižot fotoaparātu no rokām, līdz ejam garām vecam smaidīgam vīram bez zobiem. Uzrunā mūs un gandrīz aiz rokas rauj - monumetns, kas mums noteikti jāapskata. :) Portugāle :))


Protams, skaidroja arī, kas tas ir.. mēs mājām ar galvām :))
Aizejot atpakaļ, piecēlām pārējos, kuri bija pilnīgā šokā - šitie skuķi jau tik daudz paguvuši apskatīt un piedzīvot :) Tā ir, ka noguļ visu dienu! ;) Devāmies atpakaļ uz Viseu.. Church, sweet church! (jā, kojas ir baznīca Erasmusiešu izpratnē)

šodien bijām jaukās 7dienas pusdienās, vēl viena jaunatklāta, jauka, turklāt nepiepīpēta vietiņa ar labu ēdienu :) Un devāmies uz otru pilsētas galu, lai papeldētos, beeet - ciet! Neskatoties uz to, ka darba laiks vēl tuvu nebija galam. Bet nu.. Portugāle :))

Ā! šinī istabiņā dzīvo 2 meitenes - noteikti!!!! :)))

svētdiena, 2012. gada 11. marts

:))

Šodien mēģinu atgūties no okeāna prieka! Esmu pilnīgā sajūsmā par vakardienu :)) Pēc sauļošanās un bradāšanās atradu savu paradīzes veikaliņu, varētu vnk palikt tur dzīvot ;) Bet kamēr bikšu poga vēl iet ciet - turpināšu priecāties par visiem Portugāles labumiem! :)


Tomēr labi, ka Aveiro ir diezgan tālu, vismaz varēja stundiņu nosnausties autobusā un sakārtot priecīgās domas :) Vakarā Poļu puisis Lukass uzaicināja uz savu jauno dzīvoklīti, kur bija lieliska lēto vīnu ballīte :D Pēc tam jautrā bariņā devāmies uz Palhadaso izdejoties. Šodien priecīgs prāts. Pēcballītes sagurums, protams, bet prieks par jauki pavadīto laiku, jauniem iespaidiem un cilvēkiem. Un vīrs viskautko labu man uzrakstīja..  viena pamatīgi laba nedēļa.
Kaut kgan.. man šķiet, ka pelnīti, jo darba nedēļa bija diezgan pamatīga. It kā astoņas stundas nav daudz, bet pēc "darba" ir sajūta, ka cilvēki ir nosūkuši visu enerģiju. Tad nu tie darba dienu vakari ir tādi - nekādi. Ne ta gulēt vai doties kaut kur ;)
Ā! Bija smieklīgi 5dien. Mēs jau kaut ko saprotam, kad par mums runā slimnīcā. Nu šoreiz bija aaaugstos toņos, tikai nesapratām par ko. (jap, diezgan neveikla situācija). Labi, ka biju ar māsiņu Sonju, kas labi runā angliski un paskaidroja man visu. Nav tik traki - mēs visiem patīkam, tādā ziņā viss labi, bet daudzas māsiņas ir dusmīgas, ka mūs vienmēr kādam piespēlē un visi/neviens nav atbildīgi par mums, tagad nezina kā mūs vērtēt utt (tur milzu lapa, kurā jāizvērtē aizvadītā prakse). Gribu redzēt kā tas viss beigsies :) Turklāt, māsiņas teica, ka gribētu ar mums uzrīkot tādu kā "atvadu ballīti", mums noteikti esot jāparunā ar bosu, jauki :))
Ā! 8. marts! :)) Tā kā puķes neviens mums nedāvina, no rīta ar Lieni nolēmām - pirksim viena otrai, bet tā arī nesanāca, jo tāpat kā pārtikas veikali, arī puķu veikali šinī pilsētā ir liels retums :) Drusku uzmetām lūpu uz Poļu meitenēm, jo runājām, ka taisīsim meiteņu vakariņas.. tā arī nekādu ziņu nesaņēmām. Devāmies divatā vakariņot uz vietu, ko mums ieteica slimnīcā, ļoti laba, patiešām. Un pēc tam arī meitenes padeva ziņu. Uzaicināja mūs doties uz kalnu, kas atrodas, apmēram, 40 min braucienā no Viseu. Tas tik bija kkas! WOW! tāda sajūta, ka visa pilsēta pie kājām..un tā arī bija. Priekšā milzu līdzenums ar gaismiņām, skaisti. Tikai vējš bija tāds, ka no kājām gāza nost. Un! Neviena izdevusies bilde :D

ā, bijām arī pie kkāda Viseu pieminekļa, kas noteikti esot jāredz, ok. Bijām, nobildējāmies. Nebija īpaši satraucoši :DD

sestdiena, 2012. gada 10. marts

Love Portugal!!!

Siekalojaties, mani mīļie draugi un radi! :) Es šodien mērcēju    kājas Okeānā!!!! :))

Un.. jap! Ir 10. marts :))



otrdiena, 2012. gada 6. marts

nekas..

Ar ko es te beidzu.. ā! Valodu kursi! beidzot būs :D Tikai, tā kā mēs te neesam uz pārāk ilgu laiku, iespēja pabeigt kursu nesanāks, turklāt, mums tā īsti nesapas ar grafikiem, neekas :)
Brīvdienas bija baigas.. :)
5dienas vakarā Luis uzaicināja Erasmusiešus uz savas vecmāmiņas māju, kur gatavoja tipiskas Pt vakariņas. Tā kā bijām tur jau ļoti laicīgi, ar Lieni pasēdējām krodziņā pie viņa drauga, kur mūs cienāja ar mājas vīnu un jocīgām zivtiņām. Tas esot kaut kas ļooti tipisks un nacionāls. Pēc pirmā kumosa nedomāju... bet beigās iegaršojās gan ;)
 Turklāt - cik skaista bija tā vieta.. mazs ciematiņš Lustosa netālu no Viseu. Kalni, mandarīni, bārdaini onkuļi un traktori. Kā filmās :D
Tad devāmies uz Vecmāmiņas māju, kur no skapja apakšas vilka ārā īpašos vīnus(veci, ļoti. Un ļoti garšīgi).
Vakariņas bija vairāk kā garšīgas, Luis nopūlējās godam. Interesanti, ka cūkas cepeti ēd ar apelsīniem(kurus paši arī gājām ārā salasīt), ekstrā garšīga jēra gaļa un vēl un vēl ;)
īstenībā, vislaik brīnījos, kāpēc Pt kartupeļi negaršo pēc kartupeļiem.. izrādās! Viņus tā kā cep un ik pa brīdim laista ar vīnu! Tad viņi paliek jocīgi saldi un citādā konsistencē ;)
 Tādi mēs tur bijām.. arī es kkur iespiesta pa vidu :D
       Atgriežoties pie vakariņām! Pirmo reizi redzēju kā top mājas sangria. Pašas griezām auglīšus.. un tad redzēju, kur "rodas" vīns - mājas pagrabā, liiiielā koka mucā. Viņš pielika stikla krūzi, pagrieza krāniņu un satecēja pilns ar vīnu! Atkal jau - kā filmās, kolosāli :) Vēl, protams, sapazinos ar feiniem cilvēkiem. Vakarā sekoja ballīte, kā tad bez tās.. kaut kādā dīvainā angārā. Kad naktsdzīve gāja uz beigu pusi, no  tā angāra pa vienai ārā brauca fūres. Jap! Tas bija dīvaini ;)
Izrādās - no tāda maza ciemiņa tikt atpakaļ uz Viseu nav nemaz tik vienkārši... bet esmu atpakaļ :)
Nākošā diena bija... interesanta ;) Sāka sāpēt zobs.. tā nu mūsu Pt meitenes vadāja mani pa visu pilsētu, kamēr sūri grūti tomēr atradām klīniku, kas bija vaļā(tikai sagadīšanās pēc) 6dienas vakarā :) esmu sveika un vesela! :))
Pirmdienas prakse - grūti ieiet sliedēs pēc tik daudzām brīvdienām.. diezgan maz darba(drošvien tāpēc, ka biju ar "bēgošo"). Toties šodien mani salika ar Liliju, vai kā mēs sakām - skolotāju. Izrādās! Es nemāku izdarīt nekāāā!!!! Kā es kko paņemu rokās - no, no, no! Let me teach you! vai arī vnk rauj no ārām lai rādītu. Viņas pedantisms ir diezgan kaitinošs, bet vismaz es vienmēr zinu kas, kā, kāpēc un aiz kā sekos(laikam jau minēju - pedantiska) :)

Vēl ir TIK, TIK daudz sīkumiņi, kas notiek, bet visu nevar uzrakstīt.. turklāt, kurš to visu lasīs?! :D Ok, es pati kādudien` ;)

ceturtdiena, 2012. gada 1. marts

5. nedēļa

Esmu normāli paslinkojusi.. Tētis jau aizrādīja - kāpēc nav nekādu ziņu (it kā es te kko jēdzīgu rakstītu :) ). 
Grilvakaram nebija ne vainas. Protams, biju iedomājusies kko citu. Grills bija daudzstāvenē uz balkona, bijām 4 meitenes un čalis, milzīga čupa ar cūkgaļu, lēts vīns un čipsi(kurus viņi ēd klāt gaļai it kā tie būtu normāli kartupļi) Ko gan vairāk vajag?! :) žēl, ka tas viss tik vēlu vakarā, tā būtu ļoti jauki drošvien izvērties vakariņš ;)


1diena un 2diena bija labas prakses dienas. Abas dienas biju ar Telmo (mums viņš ir Zivtiņš :D ), baigais jokdaris, bija interesanti. Tiku pie jauniem darba pienākumiem, bet kā parasti - pēc pusdienām 1,5 h nav ko darīt(mājās jau arī nedrīkst iet), tad sanāk sēdēt krēslā un knābāt ;) Šonedēļ pat boss mūs uzrunāja(tā parasti nenotiek), tātad - nedēļa izdevusies.
1dien. sakarā ar mēnesi, ko esam pavadījušas šeit, taisījām sev svētku vakariņas :) 2dien pēc prakses bija koooolosāli silts laiciņš, gājām staigāt. Atradām jauku parciņu, tikai žēl, ka tas ir otrā pilsētas galā. 
no 3dienas līdz 5dienai mums ir brīvs, sakarā ar Itālijas plāniem, kuri tomēr izgāzās.. tā nu vakar drusku pačubināju savu anketu un gājām peldēt uz baseinu. Diemžēl, baseins atrodas blakus parkam, tātad - otrā pilsētas galā ;) Izstaigājāmies pamatīgi, izbaudījām jauko laiciņu. :) ō! Pareiz! Vakar iegādājāmies vīnu oa 79 centiem - nekāda vaina :) 

Pasēdējām un vakarā devāmies skatīties futbolu (jap, pašai arī grūti noticēt :D ). Nevarētu teikt, ka bija baigi interesanti.. Tomēr viss beidzās ar ballīti līdz rītam :))
Pēc 30 min jābūt skolā, sakarā ar valodu kursiem. Runās par grafikiem un tā..